Lietas, kuras jāzina par ēdienkarti

Dodoties uz jebkādu ēdināšanas iestādi, tas pēc kā mēs vērtējam, vai paliksim ir – ēdienkarte. Pasūtīšanas procesā ir iekļauti vairāki mārketinga triki nekā tu spētu iedomāties – sākot ar cenu, saraksta izkārtošanu, ēdienu nosaukumiem un daudz ko citu. Vai zināji, ka arī pastāv lietas, kuras ēdināšanas iestādes nebūs atklājušas savā ēdienkartē? Šeit būs daži fakti par ēdināšanas iestāžu ēdienkartēm.

1. Ēdienkartei jābūt oriģinālai
Ideāla restorāna ēdienkarte piedāvā līdzsvaru starp tradicionāliem zināmiem ēdieniem, kā arī unikālo piedāvājumu saraksta. Katram viesim ir jābūt iespējai izvēlēties no sev mīļākajiem ēdieniem. Protams, nebūtu korekti jautāt oficiantam kāpēc Āzijas virtuves ēdienkartē nav nekas no meksikāņu ēdieniem. Jāatceras, ka restorānam, kuram ir zināma tematika un īpaša gatavošanas virtuve, būs tikai šāda tipa ēdieni.

2. Izteiksmīga valoda
Mārketings uzsver, ka garāki un detalizētāki apraksti sniedz iespēju realizēt vairāk ēdienus. Pieliekot nosaukumam kādu specifisku vārdu, ir apmēram 30% lielāka iespējamība, ka apmeklētājs pasūtīs tieši šo ēdienu. Piemēram, pārveidojot nosaukumus no “šokolādes pudiņš” uz “satīna šokolādes pudiņš”, klienti daudz vairāk novērtēja šo ēdienu un viņuprāt, arī likās garšīgāka. Uz patērētājiem šobrīd iedarbojas arī bioloģiski liekvārdi, piemēram, “vietējās izcelsmes”, “ezerā zvejots” un citi. Tomēr šāda liekvārdība aizliedz patērētājam melot par gaļas izcelsmes vietām, lai novērstu dažādas nepatīkamas situācijas.

3. Viegli lasāms formāts
Ēdienkartēm būtu jābūt izlasāmām – tas taču ir skaidrs visiem. Tomēr dažkārt vārdiem iz uzlikts grūti izlasāms fonts, kas nesniedz iespēju apmeklētājiem precīzi izvēlēties, ko viņi vēlas. Tāpat arī vārdiem nevajadzētu būt pārāk grūtiem, piemēram, ekstremāli garš nosaukums, kuru būtu neērti izrunāt, ja pasūtītu. Ēdienkartes dizainam ir jābūt vienkāršam, un tajā nevajadzētu būt pārāk daudz kulinārijas žargoniem.

4. Vienmēr esošais piedāvājums
Restorānu ēdienkartēm vienmēr ir jāsastāv no tiem produktiem, kuri ir šobrīd pieejami. Oficiants var sagaidīt no apmeklētājiem ne pārāk labas atsauksmes, ja pie pasūtīšanas visu laiku tiks atkārtots, ka šodien šis piedāvājums nav iespējams. Ņemot vērā, ka apmeklētāji parasti velta ilgāku laiku, lai izvēlētos ēdienu nevis dzērienu, viņi vēlas, lai tas, kas ir izvēlēts arī būtu uz vietas, nevis atkal jādomā nākošais ēdiens. Obligāti arī jānomaina ēdienkartes saturs, ja ir radušās cenu izmaiņas. Pretējā gadījumā restorānam var parādīties mīnusi, jo klients ir tiesīgs maksāt to summu, kuru ir redzējis ēdienkartē.

5. Viss ir pieņemamā izmērā un daudzumā
Ja runājam par izmēriem – ēdienkartei ir jābūt ērtai un parocīgai, lai turēto rokās. Tai ir jābūt viegli pārskatāmai, sakārtotai pa atsevišķām sekcijām. Tāpat ir arī ar ēdienu skaitu – lai apmeklētājs neapjuktu ēdienu daudzumā, jāpieturas pie pašiem labākajiem un pieprasītākajiem. Labu gribēdami, restorānu īpašnieki vēlētos iesaistīt ēdienkartē pēc iespējas vairāk dažādu ēdienu, taču tas samaisa galvu un beigās padara izvēli daudz grūtāku. Turklāt, jāatceras, ka arī oficiantiem ir lieliski jāpārzina ēdienkarte un visi tajā pieminētie ēdieni. Zinot to, ka cilvēki ir ļoti dažādi, nedrīkst atstāt arī tikai trīs pašus labākos ēdienus, jo cilvēki mēdz būt ar dažādām alerģijām, izvairās no atsevišķiem pārtikas produktiem un ar citām vēlmēm.

6. Krāsu izmantošana
Dažādas krāsas palīdz uzburt vēlmi pēc kā garšīga un gastronomiska. Krāsas var motivēt cilvēka uzvedību un vēlmi pasūtīt ēdienu. Zilā krāsa ir nomierinoša, tāpēc bieži vien restorānos ir zili elementi, kā lampas vai aizkari, lai radītu nomierinošu efektu. Dzeltenās un sarkanās krāsas tiek izmantotas uzņēmumu zīmola veidošanā, jo sarkanā stimulē apetīti, bet dzeltenā ir tik spilgta krāsa, ka ļoti pievērš uzmanību. Dzeltenā un sarkanā ir lielisks krāsu pāris, kas vislabāk iederas pārtikas produktu reklamēšanā.